2022. gada 1. decembrī Latvijas Nacionālajā bibliotēkā (LNB) notika Dr. hist. Gvido Straubes lekcija "Hernhūtiešu kustība kā nacionālās atmodas priekštece".
18. gadsimta divdesmito gadu beigās Vidzemē ienākušie Hernhūtes brāļu draudzes misionāri deva impulsus būtiskām izmaiņām ilgstoši snaudošajā zemniecībā. Viņi pamodās, un īsā laikā Vidzemes laukos sāka veidoties jauna zemniecība – pārliecināti kristieši, lasīt un bieži arī rakstīt protoši, pašapzinīgi un ar pašorganizēšanās pieredzi. Līdz ar to Vidzemē sāka veidoties tā kritiskā masa, no kuras 19. gadsimta vidū varēja piedzimt nacionālā inteliģence un nacionālā atmodas kustība.
Referātā tika apskatītas tās brāļu draudzes sekmētās kvalitatīvās izmaiņas Vidzemes zemniekos, bez kurām nebūtu bijusi iespējama nacionālā atmoda un kuras vērojamas arī šodienas Latvijas iedzīvotāju kultūrā.
Lekcija notika cikla "Latviešu grāmatai 500" ietvaros kā izstādes "Modināšana. Stāsts par hernhūtiešiem" pavadošais pasākums. Izstādē eksponēts unikāls materiāls – hernhūtiešu rokraksti no LNB krājuma. 2017. gadā tie iekļauti UNESCO programmas "Pasaules atmiņa" Latvijas nacionālajā reģistrā. Vēsturnieks Gvido Straube darbā "Latvijas brāļu draudzes diārijs (jaunākais noraksts) jeb Hernhūtiešu brāļu draudzes vēsture Latvijā" (2000) rakstījis, ka hernhūtiešu kustība bija "tas modinātājs, kas dod zvanu, lai latvietis savā zemē sāktu mosties, domāt, tiekties pēc brīvības". Šī tēze arī rosinājusi izstādes nosaukumu.
Izstādes "Modināšana. Stāsts par hernhūtiešiem" satura un tekstu autori ir LNB vadošie pētnieki Dr. phil. Beata Paškevica un Dr. philol. Pauls Daija. Dizainu veidojušas Anete Krūmiņa un Madara Lesīte-Volmane. Projekta vadītājas: Inga Surgunte un Maija Treile. Izstādi papildina pasākumu programma – lasījumi, akadēmiskas sarunas un ekskursijas izstādes veidotāju vadībā. Izstāde skatāma LNB 5. stāva izstāžu zālē līdz 2023. gada 30. septembrim.
Lekcija notika ar Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu. Izstāde tapusi Erasmus+ projekta "Kultūras mantojuma nākotne modernā Eiropā" ietvaros un Valsts pētījumu programmas "Latvijas mantojums un nākotnes izaicinājumi valsts ilgtspējai" projekta "Dokumentārā mantojuma izpētes nozīme, veidojot sinerģijas starp pētniecību un sabiedrību" (Nr. VPP-IZM-2018/1-0022) ietvaros ar Valsts kultūrkapitāla fonda un SIA "Rīgas meži" atbalstu.
Comments