top of page

Konference un diskusija ""Latviešu Avīzes" un laikmets"

2022. gada 6. decembrī Jelgavā notika Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) un Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzeja organizēta konference un paneļdiskusija ""Latviešu Avīzes" un laikmets", kas bija veltītas laikraksta "Latviešu Avīzes" divsimtajai jubilejai. Par nozīmīgā laikraksta ilgās pastāvēšanas panākumiem runāja Latvijas, Igaunijas un Lietuvas pētnieki, savukārt īpašā paneļdiskusijā mediju eksperti vērtēja preses un mediju attīstību mūsdienās un nākotnē.

Foto: Kristians Luhaers


Konferences ""Latviešu Avīzes" un laikmets" audioieraksti ir pieejami LNB SoundCloud un Spotify kontos.


Konferences pirmā daļa bija veltīta "Latviešu Avīžu" vēsturiskajai izpētei, kā arī kopīgai preses telpai Baltijas valstīs. Konferences referāti:

  • vēsturniece Vita Zelče "Laikraksta "Latviešu Avīzes" nozīme Latvijas un mediju vēsturē";

  • vēsturniece Lilita Vanaga "Paceļoties pāri "kastu garam" – pirmais "Latviešu Avīžu" redaktors Karls Frīdrihs Vatsons (1777–1826)";

  • literatūrzinātniece Māra Grudule "Dzeja "Latviešu Avīzēs" (1869–1915)";

  • novadpētniece Andra Poota "Ārpasaules atbalsis Jelgavā iznākušajā presē";

  • pētniece Kristina Papule "Laikraksta "Latviešu Avīzes" simtgades jubileja un tās loma Latvijas masu mediju vēsturē";

  • lietuviešu vēsturnieks Dangirs Mačulis "Pirmie lietuviešu laikraksti Latvijā";

  • igauņu literatūrzinātniece Ave Mateusa "Marahwa Näddala-Leht – krāsaina enciklopēdija igauņu zemniekiem".

2023. gada pirmajā pusē būs pieejams LNB Zinātnisko rakstu krājums, kas ietvers arī konferences referentu zinātniskos rakstus par konferences tēmām.


Konferences otrajā daļā notika paneļdiskusija par preses lomu un ilgtspēju Latvijā. Diskusiju vadīja Valsts prezidenta padomnieku biroja vadītāja Sarmīte Ēlerte un tajā piedalījās Latvijas Sabiedrisko mediju tiesībsardze un Rīgas Stradiņa universitātes profesore Anda Rožukalne, mediju vēstures pētniece Vita Zelče, Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas docente un pētniece Sandra Sprudzāne, "Latvijas Avīzes" politikas nodaļas vadītājs un galvenās redaktores vietnieks Māris Antonevičs, "Delfi Bizness" galvenā redaktore Aija Krūtaine un laikraksta "Zemgales ziņas" žurnālists Gaitis Grūtups. Diskusijas dalībnieki pauda dažādus viedokļus par mediju attīstību Latvijā, uzsverot, ka mediji var būt dzīvotspējīgi gan digitālajā vidē, gan drukātā veidā, svarīgāki par mediju platformu ir citi kritēriji – satura kvalitāte, žurnālistu profesionalitāte, ētika un atbildība, savstarpējs atklāts dialogs starp medijiem un sabiedrību, medijpratība. Mediji ir ne tikai galvenie informācijas nesēji sabiedrībā, tie arī var veicināt sabiedrības intelektuālu attīstību, valodas dzīvotspēju, uzticēšanos medijiem un valstij.


Konferenci vadīja LNB vadošais pētnieks Mārtiņš Mintaurs.


"Pirmais laikraksts Latvijā "Latviešu Avīzes" tapa pirms 200 gadiem – tas iezīmēja jaunu pakāpi zināšanu pasaulē. Ziņas, informācija, sabiedrības tīklojumi, starptautiskās dimensijas, interaktivitāte ieguva citu dinamiku un aptvērumu. "Latviešu Avīzes" ir viens no fenomeniem, kas ir mazinājis Kurzemes un Vidzemes (tai skaitā Rīgas) tradicionālo intelektuālo, kultūras un cita veida savrupību. Laikraksts veicināja viedokļu atšķirības – "Latviešu Avīzēm" sekoja "Mājas Viesis", "Pēterburgas Avīzes", "Baltijas Vēstnesis", "Dienas Lapa" un citi, pašai faktiski tos pārdzīvojot", uzsver LNB direktors Andris Vilks.

Vienlaikus Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā līdz 2023. gada 25. janvārim apskatāma izstāde ""Latviešu Avīzēm" 200: ceļā uz mediju sabiedrību". Konference un izstāde norit notikumu cikla "Latviešu grāmatai 500" ietvaros.

Kommentarer


bottom of page