top of page

Cikls Latviešu grāmatai 500

Iespiestā vārda piecsimtgade ir mūsu valodas sakņu apzināšanās un vienlaikus valsts attīstības iespēju izgaismošana. Mūsu (latviešu, lībiešu, latgaliešu) valoda un tās izplatība – par spīti ideoloģiskiem, ekonomiskiem un tehnoloģiskiem izaicinājumiem – ir bijusi un paliks tautas pamatvērtība, latviešu kodols un identitātes pamats. Sena un spoža zvaigzne daudzo Eiropas valodu un identitāšu saimē.

Norišu kopas “Latviešu grāmatai 500” apjomīgajā piecu  gadu programmā (2021–2025) mēs izceļam nozīmīgākos procesus, kas reiz iekustināja latviešu rakstītā un iespiestā vārda izplatību. Norišu struktūra veidota tā, lai katrā no gadiem izceltu kādu tematisko virzienu, kam pakārtoti iecerētie pasākumi, izstādes izdevumi un citas norises.

2021

Atgriešanās, grāmatas Latvijai ārpus Latvijas

2022

Latviešu valoda rokrakstos un laikrakstos

2023

Tekstu izplatība senāk
un tagad (izdevēji)

2024

Bibliotēkas un lasīšana

2025

Pirmajai grāmatai latviešu valodā 500

Latviešu grāmatas dzimšana

Tas notika pirms pieciem gadsimtiem, līdz ar reformācijas radīto pagriezienu Eiropā. Lutera mācības atbalstītāji Rīgā tolaik jau bija guvuši virsroku, un 1525. gadā uz Rīgu ceļoja pirmie iespieddarbi latviešu un igauņu valodās – Livonijai paredzētie luterāņu teksti. Ziņas par šo izdevumu turpmāko likteni ir skopas. Sūtījums līdz Rīgai nenonāca, jo Lībekā grāmatas arestēja katoļus atbalstošā pilsētas rāte. Lībekas domkungs Johans Brandess savā diārijā ierakstīja, ka rāte konfiscējusi mucas ar luterāņu grāmatām, to vidū bijuši arī iespiesti teksti igauņu, latviešu un parastajā livoniešu valodā. Rāte grāmatas gribēja sadedzināt tirgus laukumā. Lai arī šīs grāmatas latviešu valodā līdz lasītājiem (klausītājiem) nenonāca un vēlāk nebija atrodamas tolaik jau nodibinātajā Rīgas pilsētas bibliotēkā (1524), vārda izplatību uguns neapturēja. Latviski rakstītais vārds bija piedzimis, auga un izplatījās visdažādākajos veidos. No šiem senajiem laikiem ir saglabājušās vairākas liecības par rakstiem, pierakstiem un tulkojumiem latviešu valodā. Piemēram, Rīgas apkaimes katoļu priestera Nikolausa Gisberta pierakstītā tēvreize latviešu valodā uz Leipcigā drukātas rokasgrāmatas malām vai Rīgas latviešu Jēkaba draudzes virsmācītāja Johana Eka latviskotās garīgās dziesmas (abi piemēri datējami ar 16. gadsimta 30. gadiem). Drīz vien, 1585. gadā Viļņā tiek iespiests jezuīta Petra Kanīzija (Petrus Canisius) katoļu katehisma tulkojums latviešu valodā – senākais iespiestais teksts, kas saglabājies līdz mūsdienām. Un pēc pārdesmit gadiem Rīgā jau veidojas izdevējdarbības pamats – darbu sāk pirmā grāmatu spiestuve Nikolausa Mollīna vadībā. Piecu gadsimtu garumā latviešu valoda un grāmatniecība ir laidusi dziļas saknes un plaukusi plašumā. Pirmās latviešu grāmatas “pelni” ir bijuši auglīgi – no pirmo iespiesto grāmatu klausītājiem, publiskiem tekstu lasījumiem un dziedājumiem līdz individuālai lasīšanas pieredzei, tekstu tulkošanai un digitalizēšanai – grāmata ir bijusi un aizvien ir kultūrtelpas un tautas dzinējspēks. Grāmata reiz pavēra jaunas iespējas izglītībai un zinātnei, refleksijai par pasauli mums apkārt un par to, kuru varam tikai iztēloties. Tā deva pašapziņu, lika domāt pašiem par sevi un sabiedrības organizēšanu, par savu pagātni un iespējām nākotnē. Rakstītais vārds ļāva latviešiem identificēt sevi starp citām tautām un mērķtiecīgi iekļauties citu kultūru saimē ar bagātīgu devumu. Tāpēc 16. gadsimta sākums ir latviešu rakstītās valodas un kultūras izspraukšanās virszemē. Gaismā, kura mūs veidojusi jau piecsimt gadu garumā.

Fotogrāfe: Zane Priede

Ar iespiestu vārdu, pirmajiem rakstītā vārda klausītājiem un lasītājiem latviešiem sākās jauns laikmets. Mūsu tautas vaibstus pirms 500 gadiem sāka iezīmēt izdziedātā, pierakstītā, pavairotā un izlasītā valoda. Grāmata dod pašapziņu un iedvesmo tautu augt.

Egils Levits

Latviešu grāmatai 500 cikla patrons

“Lai nojausma un izjūta kļūtu par jēdzīgu domu, lai varētu formulēt lielas idejas, ir nepieciešami precīzi vārdi. Grāmatniecības piecsimtgade ir latviešu nācijas valodas un domas attīstības, ideju radīšanas piecsimtgade.”

Egils_levits_portrets_ar_dzeltenu_fonu02.jpg
AndrisVilks_ar_dzeltenu_fonu02.jpg

Andris Vilks

Bijušais Latvijas Nacionālās bibliotēkas direktors,

Latviešu grāmatai 500 idejas autors

“Grūti pat iedomāties, kāds būtu tautas liktenis un ceļš uz nāciju, ja 1525. gadā nebūtu iespiesta grāmata latviešu valodā. Tas, protams, nebija visu izšķirošs notikums. Tomēr latvieši ļoti agri tapa par lasītāju sabiedrību, kas 20. gadsimtā ļāva pilnvērtīgi iekļauties Eiropas kultūras, izglītības un, galu galā, politiskajos procesos.’’

Un vārds tapa… pierakstīts. Kā no mākoņa nokritis, vispirms nāca burtnieks un teicējs, tiem sekoja rakstvedis, mācītājs, kaligrāfs un grāmatsējējs, tad pie rakstiem ķērās burtlicis un izdevējs. Un nu atkal – raksti ir atpakaļ mākonī.

Cieņa pret valodu
Valodas dzīvīgums, krāšņums un spēks izriet no mūsu cieņas pret valodu – ikdienas sarakstē lietojot
ne vien “plikus” vārdus, bet arī pieturzīmes, garumzīmes un citas zīmes, kas liek vārdiem šņākt, stiepties garumā un tapt mīkstākiem.
Teikumi un noteikumi
Jumtiņi, punktiņi un svītriņas, kas organizē un ievieš noteikumus. Aptur teksta plūdumu, piešķir tekstam jēgu, uzsver būtiskāko vai pat padara tekstu bezgalīgu…
Vārda tulkošana
Viņi satikās Daugavmalā un nevarēja saprast viens otru. Tad viens parādīja ar pirkstu debesīs, sak, šodien saulīte staigā pa zemes virsu. Otrs pamāja, spēra mazu solīti, un saulīte bij’ iztulkota.
Drukāts vārds
Kad iespiež vai nodrukā, tad vārds ir noķerts un nofiksēts. Nekāda vairs apkārt blandīšanās, tas nu ir iesiets kopā ar citiem saviem brāļiem. Un daudzu acu paijāts, vārds top aizvien svarīgāks un vajadzīgāks.
Vārdu stropā
Te krājas vārdi un skaņas, bildes un atmiņas. Te tos atnes un atstāj. Pāršķirsta, pārcilā un nogaršo. Sakrāta šūnās, valoda te aizmet jaunus asnus.
bottom of page