LNB un Bibliotēku portāls aicina no jauna doties “Grāmatai pa pēdām”: 18. apkopojums

patricijaimsa
pirms 20 stundām
Lasīts 2 min

Latvijas Radio iknedēļas raidījums “Grāmatai pa pēdām. Latviešu grāmatai 500”, kas tapis sadarbībā ar Latvijas Nacionālo bibliotēku (LNB), no 2022. gada februāra līdz 2024. gada decembrim 123 sēriju garumā caur ekspertu pētījumiem un vēstures avotiem izzināja, kā piecu gadsimtu garumā attīstījusies latviešu valoda un grāmatniecība, ietekmējot zināšanas, idejas un jaunradi Latvijā, tādā veidā stiprinot mūsu piederību Eiropas kultūrtelpai. Piecsimtgades kulminācijas gadā LNB un Bibliotēku portāls aicina bibliotekārus no jauna iepazīt izskanējušos raidījumus, regulāri publicējot apkopojumus.

Raidījumā “Lībiešu literatūra gadu garumā un tās mantojums mūsdienās” dosimies pa pēdām lībiešu literatūrai, runāsim par lībiešu valodā tulkotā Mateja evaņģēlija nozīmi un pārlaposim lībiešu autoru Jāņa Prinča un viņa dēla Jāņa sacerēto dzejas krājumu “Jūrnieku svētas dziesmas un lūgšanas”. Raidījuma “Grāmatai pa pēdām” nākamās epizodes “Kurzemes Literatūras un mākslas biedrību uzskata par Zinātņu akadēmijas priekšteci” uzmanības lokā šoreiz – 19. gadsimta sākumā dzimusī Kurzemes Literatūras un mākslas biedrība. Izzinām, kas to dibināja, ko tā darīja un kāda bija biedrības ietekme arī uz latviešu valodu un kultūru. Sērijā “Liepājas grāmatniecības vēsture: tipogrāfijas nozīme un divas spilgtas personības” pētām Liepājas grāmatniecības vēsturi – skaidrojam tipogrāfijas nozīmi, būtiskākos izdevumus 18.–19. gadsimtā, kā arī divu spilgtu personāžu – Fransuā Teodora Lagarda un Johana Daniela Frīdriha – lomu grāmatizdevniecībā. Savukārt raidījuma epizodē “Turīgais latvietis Kristaps Kaktiņš izdevis grāmatas, gan veicinājis atturības kustību” uzzināsit arī, kā 19. gadsimta pirmajā pusē turīgais latviešu saimnieks no Mazsalacas Kristaps Kaktiņš sekmējis atturības kustību un kāpēc uzskatāms par tās idejisko vectēvu. Sērijā “Mazo Dikļu nozīme Latvijas grāmatniecības vēsturē” tuvāk iepazīstam divus ar to saistītus 19. gadsimta latviešus – Juri Neikenu, kurš ne vien lika pamatus dziesmu svētkiem, bet bija arī skolotājs, mācītājs un rakstnieks, un Jāni Peitānu, kurš pirmais iztulkoja un latviski uzveda Šillera “Laupītājus”.