Līdz 2023. gada 31. janvārim Jēkabpils pilsētas bibliotēkas Izstāžu un tikšanās zālē (Jēkabpilī Pasta ielā 39) skatāma izstāde "Ieskats Jēkabpils novada periodikas vēsturē", kas sniedz ieskatu Jēkabpils novada preses izdevumos laikā no pagājušā gadsimta sākuma līdz mūsdienām.
Izstādē apskatāmas laikrakstu titullapas, izvietoti attēli un ziņas par laikrakstu iznākšanas laiku, redaktoriem, darbiniekiem un izdevuma pastāvēšanas vēsturi.
No vecākajiem izstādes eksponātiem minami 1908. gadā iznākušais Jēkabmiesta pilsētas tirdzniecības skolas skolēnu literārs žurnāls "Straume" latviešu valodā un žurnāls "Zvezda" (Zvaigzne) krievu valodā, kā arī Luda Bērziņa apgādībā izdotais Jēkabpils tirdzniecības skolu izdevums – 1908. gada kalendārs Augšzemei un apkārtnei "Gads".
1912. gada novembrī KSDSP LSD "Madlienas–Gaismas" organizācija Jēkabpilī nelegāli sāka izdot un iespiest avīzi "Laukstrādnieks", kuru 1913. gada sākumā pārdēvēja par "Cīņas Biedru", bet ar 4. numuru laikraksts saucās "Laukstrādnieku Avīze" un iznāca līdz decembrim, kad beidza pastāvēt.
1913. gada 2. janvārī sāka iznākt "Jēkabmiesta Vēstnesis" (Jakobštadskij Vestnik) – iknedēļas bezmaksas avīze krievu valodā, sludinājumu daļa krievu, latviešu un vācu valodā. Avīze pastāvēja līdz 1913. gada septembra sākumam.
Pirmās Latvijas brīvvalsts laikā Jēkabpilī iznākušo preses izdevumu vidū līdera vietu ieņēma laikraksts "Jēkabpils Vēstnesis", kas sāka iznākt 1923. gada 12. oktobrī un pastāvēja līdz 1940. gada augustam. Laikraksts darbojās arī Otrā pasaules kara laikā – no 1941. gada 23. jūlija līdz 1944. gada 20. jūlijam.
20. gs. 20.–30. gados iznāca arī sabiedriski literārisks nedēļas laikraksts "Jēkabpils Ziņas", bezpartejisks kulturāli saimniecisks nedēļas laikraksts "Krustpilietis", Jaunjelgavas, Pļaviņu, Jēkabpils, Viesītes novada nedēļas avīze "Laika Vārds", sabiedriski literārisks nedēļas laikraksts "Zemgales Ziņas" un citi izdevumi.
1940. gada 22. augustā iznāca avīzes "Brīvā Daugava" pirmais numurs. Laika gaitā laikraksts (tautā dēvēts par "Daugaviņu") piedzīvoja nosaukuma maiņas, mainījās tā iznākšanas biežums, taču savu popularitāti iedzīvotāju vidū tas nezaudēja, kļūstot par toreizējā Jēkabpils rajona zīmolu un saglabājot lielāko abonentu skaitu.
1991. gada 2. februārī ceļu pie lasītājiem uzsāka neatkarīgais laikraksts "Jēkabpils Vēstnesis", turpinot sava priekšgājēja iesākto misiju – rakstīt par dzīvi vārda visplašākajā nozīmē, un divdesmit gadu laikā piedzīvojot tūkstošā numura iznākšanu.
Jēkabpils pilsētas bibliotēkas krājumā glabājas savā ziņā bibliogrāfisks retums – Krustpils rajona laikraksts "Dzirkstele" (1957. gada 5. maija numurs, 1958.–1961. gada numuri), bet Trešās Atmodas laiku pārstāv Latvijas Tautas Frontes Jēkabpils rajona nodaļas informatīvais biļetens "Augšzemes Atmoda", kas iznāca Jēkabpilī no 1989. līdz 1990. gadam.
Izstāde tapusi sadarbībā ar Biedrību Jēkabpils mantojums, novadpētniekiem Jāni Zepu un Sarmīti Ozoliņu, laikrakstu "Brīvā Daugava" un tā redaktoru Jāni Apīni.
Izstādē izmantoti laikrakstu oriģināli no novadpētnieku privātajām kolekcijām un viņu pētījumi par šo tēmu.
Izstādi sagatavoja Jēkabpils pilsētas bibliotēkas darba grupa: Sandra Miņkova, Anita Rubine, Renāte Lenša, Gaida Mežance. Izstādes iekārtojums: multimediju dizaina speciālists Raimonds Vindulis.
Izstāde tapusi Latvijas Nacionālās bibliotēkas izsludinātā notikumu cikla "Latviešu grāmatai 500" ietvaros, atzīmējot rakstītā vārda nozīmi un ietekmi sabiedrībā cauri gadsimtiem.