Klātienē Rīgā bija iespēja aplūkot senāko saglabājušos latviešu valodā izdoto grāmatu – nīderlandiešu jezuīta Petra Kanīzija (Petrus Canisius, 1521–1597) latviski tulkoto, 1585. gadā izdoto katehismu.
No 2021. gada 21. septembra līdz 2022. gada 29. janvārim Latvijas Nacionālajā bibliotēkā (LNB), ievadot LNB vairāku gadu notikumu ciklu "Latviešu grāmatai 500", bija skatāma izstāde "Atgriešanās. Senākā dzīvā grāmata latviešu valodā". Līdz ar izstādi tika atvērts arī LNB bibliogrāfu veidots Rīgas jezuītu kolēģijas grāmatu krājuma katalogs.
Ir zināms, ka vecākais iespiestais teksts latviski ir izdots 1525. gadā, bet tas gāja bojā Reformācijas laikmeta reliģisko grupu cīņās. Savukārt Kanīzija katehisms bija svarīgs palīgs jezuītu ordenim centienos katoļticībā atgriezt no katoļu baznīcas attālinājušos Livonijas pamatiedzīvotājus – latviešus, kuri pēc Reformācijas bija kļuvuši, vai nu par luterāņiem vai atgriezušies pie senču ticības. Lai gan šī grāmata ir ļoti būtisks latviešu tautas kultūras mantojuma piemineklis, tā ikdienā neatrodas Latvijā. Šī izdevuma vienīgā pilnā eksemplāra pastāvīgā mājvieta ir Upsalas Universitātes bibliotēka (UUB, Zviedrija). Pāri Baltijas jūrai to 1621. gadā kā kara laupījumu kopā ar citām jezuītu grāmatām aizveda zviedru karaspēks. Tomēr, pateicoties sadarbībai ar UUB, Kanīzija katehisms uz izstādes laiku bija atgriezies un bija skatāms Rīgā.
Izstādi caurstrāvo "atgriešanās" motīvs. Atgriešanās ir daudzveidīga. Atgriešanās ir atgriešanās pie zaudētās ticības – no luterānisma vai pagānisma katoļticībā. Atgriešanās ir arī katehisma atgriešanās Rīgā, no kurienes to kopā ar jezuītu kolēģijas grāmatām aizveda zviedru karaspēks. Atgriešanās ir arī atgriešanās pie iespiestās valodas sākumiem, pievēršot uzmanību senākajiem tekstiem latviski, sagaidot latviešu grāmatas piecsimtgadi 2025. gadā.
Līdz ar izstādi tika atvērts arī LNB bibliogrāfu veidotais Rīgas jezuītu kolēģijas grāmatu krājuma (1583–1621) katalogs "Catalogue of the Riga Jesuit College Book Collection. (1583–1621). History and Reconstruction of the Collection / Rīgas jezuītu kolēģijas grāmatu krājuma (1583–1621) katalogs. Krājuma vēsture un rekonstrukcija". Tas ļauj tās grāmatas, kuras pirms 400 gadiem ieņemot Rīgu sev līdzi uz Zviedriju aizveda zviedru karaspēks, pastarpināti (ne fiziski, bet aprakstošā un vizuālā veidolā) atgriezt no Upsalas un citām Eiropas bibliotēkām Rīgā.
Rīgas jezuītu kolēģijas krājuma rekonstrukcija un kataloga izdošana ir uzskatāma par nozīmīgu notikumu Latvijas kultūras vēstures pētniecībā. 21. gadsimta sākumā LNB bibliogrāfes Laura Kreigere-Liepiņa un Renāte Berga ir rekonstruējušas šo Latvijas un latviešu nācijas kultūras mantojumam būtisko grāmatu krājumu, apzinot vairāk kā 800 reiz Rīgas jezuītu kolēģijai piederējušus tekstus: iespieddarbus un manuskriptus. Rezultātā ir tapusi elektroniskā datubāze un katalogs ar pētnieciskiem rakstiem, kuri sniedz ieskatu bibliotēku, jezuītu un viņu grāmatu vēsturē. Šo grāmatu ir sastādījuši LNB vadošais pētnieks Gustavs Strenga un Latvijas Universitātes (LU) Vēstures un filozofijas fakultātes asociētais profesors Andris Levāns. Katalogam ir LNB direktora Andra Vilka priekšvārds, tajā iekļauti LU Teoloģijas fakultātes zinātniskā asistenta Reiņa Norkārkla, Sentendrjūsas Universitātes (Apvienotā Karaliste) profesora Endrū Petegrī un Sentendrjūsas Universitātes pētnieka Artura der Veduvena, un arī Lauras Kreigeres-Liepiņas, Renātes Bergas, Gustava Strengas un Andra Levāna raksti.
Izstādes kurators un tekstu autors ir Gustavs Strenga, dizaina autores – Anete Krūmiņa un Madara Lesīte-Volmane, projekta vadītāja – Anda Boluža
