top of page

Pasākums "Skaistuma lieciniece. Milda Palēviča Latvijas ideju vēsturē"

2024. gada 18. janvārī Latvijas Nacionālajā bibliotēkā notika pasākums "Skaistuma lieciniece. Milda Palēviča Latvijas ideju vēsturē". Lai dalītos pieredzē par darbu ar ievērojamās, taču plašākai sabiedrībai joprojām maz zināmās kultūras teorētiķes Mildas Palēvičas (1889–1972) arhīvu, sarunā tikās kino režisore un rakstniece Kristīne Želve un filozofs Dr. phil. Igors Šuvajevs, sarunu vadīja rakstnieks Svens Kuzmins.



Dr. phil. Milda Palēviča ir, iespējams, nopietnākā kultūras teorētiķe Latvijas 20. gadsimta vēsturē. Viņa pati kā galvenos izcēlusi divus savas darbības virzienus: izstrādāt sistemātisku latviešu nacionālās estētiskas izklāstu un apkopot tās attīstības gaitu pilnā vēsturiskā pārskatā. Palēvičas izpētes lauks līdz ar to ir maksimāli plašs – no pirmajām rakstiski fiksētajām latviešu estētiskās domas izpausmēm dainās līdz laikabiedru literārajiem un teorētiskajiem darbiem tēlotājā mākslā, mūzikas estētikā, skatuves mākslas teorijā un dejas mākslā.

Vienlaikus Milda Palēviča ir darbojusies arī dažādās sabiedriskās organizācijās, tostarp pašas dibinātajā Latvijas sievietes darba tiesību aizsardzības biedrībā "Open Door". 1936. gadā iznāca Mildas Palēvičas grāmata "Aistētikas problēmas", ap to pašu laiku tapa viņas nozīmīgākais darbs "Estētiskās domas attīstība Latvijā", kas, par spīti Palēvičas centieniem, padomju gados tā arī netika izdots.


Pēdējos gados vērojama lielāka interese par Mildas Palēvičas personību un darbiem. 2021. gadā apgādā "Neputns" beidzot iznāca Igora Šuvajeva sastādītais darba "Estētiskās domas attīstība Latvijā" pirmizdevums, kā arī viņas dienasgrāmatu apkopojums. Savukārt Kristīne Želve uzsākusi darbu pie Palēvičai veltītas filmas "Mildas istaba".


Vai tas, ka interese par Palēvičas darbiem pēc Atmodas bijusi tik niecīga, saistīts ar viņas pārlieko balstīšanos marksisma doktrīnās? Un ja tā, tad kādēļ arī padomju akadēmiskā vide atteicās viņu pieņemt? Kas raksturo Palēvičas estētikas teoriju, cik aktuāla tā ir mūsdienās un kādi aizspriedumi jāpārvar, lai to saprastu un novērtētu? Kādu ieskatu sievietes, zinātnieces un 20. gadsimta sarežģītās vēstures liecinieces dzīvē sniedz viņas dienasgrāmatas?


Par šiem un citiem ar Mildas Palēvičas personību, darbiem un uzskatiem saistītiem jautājumiem diskutēja sarunas dalībnieki.


Pasākums notika Latviešu grāmatas piecsimtgadei veltītu lasījumu programmas ietvaros ar Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu.


 

Papildu informācija:

Maija Treile

Pētniecības un interpretācijas centra vadītāja

Latvijas Nacionālā bibliotēka

Tālr.: +371 29631741

Comments


bottom of page