LNB tikai dažas dienas skatāma igauņu viesizstāde “Tartu ābeces atgriešanās”
- patricijaimsa
- 10. nov.
- Lasīts 2 min

Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) korē (12. stāvā) “Latviešu grāmatai 500” kulminācijas pasākuma “Cauri tumsai ar grāmatu” laikā tika atvērta izstāde “Tartu ābeces atgriešanās”, kas tapusi par godu latviešu un igauņu grāmatas 500. gadadienai un veltīta gaiļa tēlam abu tautu ābeču tradīcijās. Izstāde skatāma tikai dažas dienas – 10. un 11. novembrī – LNB darba laikā no plkst. 10.00–20.00.
Pirmā ābece ir nozīmīgs nacionālās kultūras simbols – tā ir atslēga, kas atver durvis uz rakstīto vārdu un grāmatu gudrību. Ābeces gailis, kura izcelsme meklējama 16. gadsimta Vitenbergā, bija viena no pirmajām bērnu grāmatu ilustrācijām. No vācu ābecēm tas nonāca arī latviešu, igauņu un somu izdevumos. Gailis, kas jau kopš viduslaikiem rotājis baznīcu torņu smailes, simboliski mudina cilvēkus mosties un uzkrāt gudrības graudus.
Izstādes satura autors ir Aivars Peldvē (Aivar Põldvee, Tallinas Universitāte), dizainu veidojusi Tīna Vīrelaida (Tiina Viirelaid), tekstus latviešu valodā tulkojusi Anita Tannenberga.
Izstādē “Tartu ābeces atgriešanās” būs iespēja redzēt gan Latvijas, gan Igaunijas senākos ābeču gaiļu oriģinālus. Latviešu un igauņu grāmatniecības paralēles plašākā kontekstā jau izceltas izdevumā “Tā pirmā grāmata. Nozīmīgākie izdevumi latviešu un igauņu valodā. 1525–1918” (2025), kas tapa, LNB sadarbojoties ar Igaunijas Nacionālo bibliotēku un tika izdots paralēli Latvijā (latviešu valodā) un Igaunijā (igauņu valodā). Tas veltīts nozīmīgākajiem notikumiem igauņu un latviešu grāmatniecībā no 1525. līdz 1918. gadam, ietverot 25 tēmas, par kurām, aplūkojot katras valsts piemēru, rakstaīja latviešu un igauņu pētnieki. Krājumā aplūkoti tādi temati kā pirmais Bībeles tulkojums, pirmā ābece, pirmās gramatikas grāmatas, vārdnīcas, periodiskie izdevumi, pavārgrāmatas, enciklopēdijas un citi nozīmīgi rakstītā un iespiestā vārda pieminekļi no pirmās grāmatas latviešu un igauņu valodā līdz pat Latvijas un Igaunijas neatkarības deklarācijām 1918. gadā.
Izstādi veido Tallinas Universitāte sadarbībā ar Latvijas Nacionālo bibliotēku.
Izstādes veidotāji pateicas: Tartu Universitātes bibliotēkai, Igaunijas Republikas Kultūras ministrijai, Igaunijas Republikas vēstniecībai Rīgā, Igaunijas Gada grāmatas galvenā komiteja, Igaunijas Literatūras biedrībai, Igaunijas Mākslas muzejam.
Izstāde notiek ciklā “Latviešu grāmatai 500” ar Latvijas Republikas Kultūras ministrijas un Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu.
Papildu informācija:
Ineta Vaivode
Pētniecības un interpretācijas centra projektu vadītāja
Latvijas Nacionālā bibliotēka
E-pasts: ineta.vaivode@lnb.lv



Komentāri