Jauni eksponāti vienas vitrīnas izstādē “Latviešu grāmatai 500. Rīgas elementi”

Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) veidotājā mainīgajā vienas vitrīnas izstādē “Latviešu grāmatai 500. Rīgas elementi”, kas visa 2025. gada garumā skatāma Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā (RVKM), no jūlija sākuma centrā ir  Rīgas pilsētas bibliotēkas jeb Bibliotheca Rigensis  stāsts un “Uguns” elements.   

Karos un grautiņos gadsimtu garumā cieta ne tikai Rīgas nami un iedzīvotāji, bet arī grāmatas. Otrā pasaules kara laikā kauju izraisītā ugunsgrēkā tika iznīcināts viss Rātslaukums, kurā atradās arī Rīgas pilsētas bibliotēka. Vērtīgākās grāmatas un manuskriptus izglāba, pateicoties uzglabāšanai ugunsdrošos bankas seifos.

Rīdzinieki vienmēr meklējuši līdzsvaru starp finansiāli viegli aprēķināmu ieguvumu un materiālā plāksnē daudz grūtāk izsveramajām zināšanām. Ne vienmēr šis process bijis harmonisks. Taču biznesa pasaules pārstāvji ir novērtējuši respektabluma un vērtīguma iespaidu, kādu rada jau grāmatas vizuālais tēls vien. Par to liecina arī grāmatas formātā veidotas mājas krājkasītes, kādas 20. gadsimta sākumā bija populāras ne tikai Rīgā un Latvijā. Viena no tām – eksponāts no poligrāfijas vēsturnieka Arta Ērgļa privātkolekcijas – skatāma arī vienas vitrīnas izstādē.

Šobrīd vienas vitrīnas izstādē “Latviešu grāmatai 500. Rīgas elementi” atspoguļotais temats plašāk izvērts izstādē “Tiesības uz bibliotēku”, kas līdz 2026. gada 28. februārim skatāma LNB. Plašāka informācija ŠEIT.

Izstādē “Latviešu grāmatai 500. Rīgas elementi”, reizi ceturksnī, mainot eksponātus, tiek akcentēti četri ar grāmatniecību saistīti Rīgas pirmelementi – akmens, ūdens, uguns un gaisma. Tādējādi tiek iezīmēts simbolisks ceļš no 1524. gadā dibinātās Rīgas pilsētas pirmās publiskās bibliotēkas Bibliotheca Rigensis, kas bija izvietota Rīgas Doma ansamblī, līdz Latvijas Nacionālajai bibliotēkai, dēvētai par mūsdienu Rīgas Gaismas pili.

Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja ēka Palasta ielā 4 un tai apkārtējie Vecrīgas kvartāli saistīti ar daudziem nozīmīgiem latviešu grāmatniecības vēstures notikumiem, sākot ar Rīgas pilsētas bibliotēkas Bibliotheca Rigensis sākotnējo atrašanās vietu Rīgas Doma ansamblī, līdz 1588. gadā atklātajai Nikolausa Mollīna tipogrāfijai tagadējā Krāmu ielā, kas bija pirmā tipogrāfija visā Livonijā. Muzeja Kolonnu zāli 18. gadsimta beigās uzcēla Rīgas pilsētas bibliotēkai Latvijas kultūras kanonā iekļautā būvmeistara Kristofa Hāberlanda vadībā.

Izstādes saturu veidojusi LNB Pētniecības un interpretācijas centra vadītāja Maija Treile, dizainu – LNB dizaina projektu vadītāja Dārta Hofmane.

Izstāde notiek ciklā “Latviešu grāmatai 500” ar Latvijas Republikas Kultūras ministrijas atbalstu.

Informāciju sagatavoja:

Maija Treile

Pētniecības un interpretācijas centra vadītāja

Latvijas Nacionālā bibliotēka

E-pasts: maija.treile@lnb.lv

Tālrunis: +371 29631741