LNB un Bibliotēku portāls aicina no jauna doties “Grāmatai pa pēdām”: 8. apkopojums
- patricijaimsa
- 22. maijs
- Lasīts 2 min
Latvijas Radio iknedēļas raidījums “Grāmatai pa pēdām. Latviešu grāmatai 500”, kas tapis sadarbībā ar Latvijas Nacionālo bibliotēku (LNB), no 2022. gada februāra līdz 2024. gada decembrim 123 sēriju garumā caur ekspertu pētījumiem un vēstures avotiem izzināja, kā piecu gadsimtu garumā attīstījusies latviešu valoda un grāmatniecība, ietekmējot zināšanas, idejas un jaunradi Latvijā, tādā veidā stiprinot mūsu piederību Eiropas kultūrtelpai. Piecsimtgades kulminācijas gadā LNB un Bibliotēku portāls aicina bibliotekārus no jauna iepazīt izskanējušos raidījumus, regulāri publicējot apkopojumus.
Raidījumā “Grāmatai pa pēdām. Latviešu grāmatai 500” šoreiz “Latviešu valodas apzināšanās ceļš: šķirstām pirmās vārdnīcas un gramatikas izdevumus”, ar piemēriem ilustrējam frāzes un sarunas, kas pierakstītas 17. gadsimtā. Raidījuma nākamajā epizodē “Skrejlapas, brošūras, bukleti, visbeidzot, – avīzes. Laikrakstu sākotne Latvijā” aizceļosim uz 16. gadsimtu un tad pa nelielam solītim uz priekšu pa laika līniju, lai apjaustu ziņu apmaiņas būtiskumu gan zviedru laiku Vidzemē, gan Eiropā vispār. Skrejlapas, brošūras, bukleti, līdz, visbeidzot, – avīzes. Kāda bija laikrakstu sākotne Latvijā? Lai gan iecere izdot regulāru laikrakstu Rīgā ir saistāma jau ar 1632. gadu, tai nav lemts piepildīties izdevēju un iespiedēju savstarpējās nesaprašanās dēļ. Tādēļ par pirmo regulāro preses izdevumu varam runāt jau ar krietni tālāku datējumu – 1680. gadu, kad Zviedrijas karalis norīko īpašu intendantu, kuram jāveido un jāuzmana laikraksta darbība. Tā nosaukums bija “Rigische Novellen“, proti – “Rīgas Jaunumi“. Savukārt, epizodes “Šķirstām čehu teologa un pedagoģijas zinātnes aizsācēja Eiropā Jana Amosa Komenska darbus” uzmanības centrā čehu dižgars Jans Amoss Komenskis. Iepazīstamies ar viņa idejām un pārskatām unikālus 17. gadsimta Komenska leksikona izdevumus.
No 2021. līdz 2025. gadam LNB aicina atzīmēt latviešu grāmatniecības piecsimtgadi. 1525. gadā iespieda pirmo grāmatu latviski un tas aizsāka latviešu grāmatu kultūras attīstību piecu gadsimtu garumā. Latviešu grāmatu kultūra kļuva par vienu no nācijas stūrakmeņiem, tādēļ latviski rakstītā un grāmatā iespiestā vārda vēsture ir Latvijai un latviešiem nozīmīgs laiks, kuru cildinām tagad, 500 gadus pēc pirmās grāmatas tapšanas.
Informāciju apkopoja:
Anna Iltnere
Latvijas Bibliotēku portāla redaktore
Bibliotēku attīstības centrs
Attīstības departaments
Latvijas Nacionālā bibliotēka
Yorumlar