top of page

Imanuelam Kantam 300: pasākumi Latvijas Nacionālajā bibliotēkā



2024. gada 22. aprīlī aprit 300 gadu kopš vācu filozofa Imanuela Kanta dzimšanas. Tā tiks svinēta visā pasaulē gan ar semināriem un konferencēm, gan sarunām par filozofiju un apgaismību. Latvijai Kanta dzīvē bija īpaša vieta, jo tieši Rīgā viņš izdeva gan “Tīrā prāta kritiku”, gan citus savus nozīmīgākos darbus. Šo grāmatu pirmizdevumi glabājas Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājumā (LNB), savukārt latviešu tulkojumā tās iespējams lasīt LNB digitālajos resursos.


Godinot filozofa Imanuela Kanta trīssimto dzimšanas dienu, Latvijas Nacionālā bibliotēka (LNB) rīko norišu ciklu visa gada garumā, bet aprīlī aicina uz pirmajiem cikla pasākumiem, kuri no dažādiem aspektiem izgaismo 18. gadsimta intelektuālās domas vēsturi un apgaismības laikmeta ideju aktualitāti mūsdienās. Abi pasākumi notiks LNB Baltā Vilka klasē, 6. stāvā.


23. aprīlī plkst. 18.00 vācu valodā ar sinhrono tulkojumu latviešu valodā norisināsies pasākums “Divi Kanti: Imanuels Kants un Johans Heinrihs Kants starp Karaļaučiem un Kurzemi”.


Imanuela Kanta dzīve un radošais darbs bija cieši saistīts ar Latviju – tieši Rīgā viņš publicēja savus nozīmīgākos darbus. Taču pastāv vēl kāda būtiska saikne – Latvijā dzīvoja un strādāja Kanta jaunākais brālis Johans Heinrihs Kants (1735–1800). Abi brāļi regulāri sarakstījās, un saglabājušās vēstules sniedz interesantu ieskatu ne vien Kanta dzīves gājumā, bet arī Austrumprūsijas un Baltijas kultūras kontaktu vēsturē. Dzimis Karaļaučos un pabeidzis teoloģijas studijas, Johans Heinrihs Kants devās uz Kurzemi, kur sākumā strādāja par skolotāju, apprecējās ar kurzemnieci un vēlāk kļuva par mācītāju Vecsaules (Altrahden) draudzē. Viņa dzīves un darba gaitas saistītas arī ar Jelgavu un Pētera akadēmiju.


Par to, kādus atradumus par šo skolotāju un teologu glabā arhīvi un kāpēc šodien ir vērts par viņu atcerēties, stāstīs vācu vēsturnieks Manfreds fon Betihers (Manfred von Boetticher), kurš Latvijā ir pazīstams kā kādreizējais Latvijas Universitātes viesdocents un vācbaltiešu kultūras vēstures pētnieks.


Manfreda fon Betihera priekšlasījumam sekos akadēmiskā diskusija, kuru vadīs Latvijas Universitātes profesors Raivis Bičevskis.



Imanuels Kants savus nozīmīgākos darbus izdeva tieši Latvijā. “Tīrā prāta kritika” (1781, 1787), “Praktiskā prāta kritika” (1788), “Tikumu metafizikas pamatojums” (1785) un virkne citu Kanta grāmatu nāca klajā Johana Frīdriha Hartknoha apgādā Rīgā. Kanta “Spriestpējas kritiku” (1790) izdeva Johans Daniēls Frīdrihs un Fransuā Tedodors de Lagarde Liepājā.


Kādi iemesli noteica Kanta izvēli publicēt savas grāmatas Rīgā un Liepājā? Kāpēc Vidzemes un Kurzemes izdevēji 18. gadsimtā bija viedokļu līderi un kultūras misionāri? Kas ir tās vērtības, kas grāmatu izdošanā vieno apgaismības laikmetu un mūsdienas?


Saruna rosinās pārdomāt šos jautājumus. Tās iecere ir aktualizēt izpratni par izdevējdarbības lomu grāmatniecības attīstībā un, iedvesmojoties no Kanta un Hartknoha leģendas, runāt par grāmatu apgādu kā vērtību nesēju gan pagātnē, gan mūsdienās.


Pasākumā LNB direktors Andris Vilks iepazīstinās ar izdevēja Hartknoha darbu un apgaismības laikmeta grāmatu pasauli. Piedaloties LU profesoram Gvido Straubem un LU Akadēmiskās bibliotēkas vadošajai pētniecei Aijai Taimiņai, LNB Speciālo krājumu departamenta direktores Dagnijas Baltiņas vadībā norisināsies diskusija, kurā tiks apspriesta 18. gadsimta Rīgas intelektuālā ainava, turklāt Aija Taimiņa pavērs ieskatu jaunatklātos faktos par Hartknoha apgāda ēkas atrašanās vietu Vecrīgā.


Sarunas turpinājumā Laima Slava (apgāds “Neputns”) un Ingrīda Segliņa (apgāds “Zinātne”) dalīsies iespaidos par izdevēja un publikas attiecībām, intuīciju, ambīcijām un kvalitātes standartiem izdevēja darbā, kā arī apgādu neredzamo kultūras producentu lomu. LNB jau aizsāka izgaismot šo problemātiku pērn decembrī rīkotajā konferencē “Izdevējdarbība un nācija”, kas bija veltīta izdevēja Anša Gulbja 150. jubilejai. Pašlaik, kad top konferences rakstu krājums, ir skaidrs, ka jāturpina pētniecība, kurā pagātnes pieredze atklātos kā kompass grāmatniecības attīstībai mūsdienās. 


Pasākumā skanēs Johana Sebastiana Baha un viņa audzēkņa, rīdzinieka Johana Gotfrīda Mītela mūzika pianista Vladimira Tarasova izpildījumā, Hartknoha laikmeta skaņām savijoties ar mūsdienu džeza interpretācijām.


Norišu ciklu, veltītu filozofa Imanuela Kanta trīssimtajai dzimšanas dienai, organizē LNB sadarbībā ar Latvijas Universitāti. Cikla kulminācija būs starptautiska zinātniska konference 2024. gada septembrī, taču visa gada garumā Kanta un apgaismības laikmeta pētnieki aicinās uz diskusijām un pasākumiem, kuros no dažādiem aspektiem tiks izgaismota 18. gadsimta intelektuālās domas vēsture.


Dalība pasākumos bez maksas.


Pasākumi notiek ciklā “Latviešu grāmatai 500”.


Norišu ciklu “Kantam 300” atbalsta Latvijas Republikas Kultūras ministrija, Latvijas Universitāte, Vācijas vēstniecība Rīgā, Gētes institūts Rīgā, latviešu-vācbaltiešu centrs Domus Rigensis, Latvijas Zinātnes padome (fundamentālo un lietišķo pētījumu projekts “Grāmata un sabiedrība Latvijā: Eiropas dimensija un kultūras pārmaiņas” (LZP-2023/1-0263)), Baltijas-Vācijas Augstskolu birojs (projekts “Starptautiska konference par godu 300. gadadienai kopš Imanuela Kanta dzimšanas” ar Vācijas Akadēmiskās apmaiņas dienesta (DAAD) finansiālu atbalstu no Vācijas Ārlietu ministrijas piešķirtajiem līdzekļiem).

 

Papildu informācija:

Pauls Daija

Pētniecības vadītājs

Latvijas Nacionālā bibliotēka

Tālrunis: +371 26 735 250

Comments


bottom of page