top of page

Pieminot Loskīlu. Hernhūtiešu dziesmu vakars

2022. gada 26. septembrī izstādes "Modināšana. Stāsts par hernhūtiešiem" pavadošo norišu programmas ietvaros Latvijas Nacionālajā bibliotēkā (LNB) notika starpdiscplinārs pasākums "Pieminot Loskīlu. Hernhūtiešu dziesmu vakars".

Hernhūtiešu jeb brāļu draudzes kustība ir viens no neparastākajiem stāstiem Latvijas 18.–19. gadsimta vēsturē. Sākusies kā reliģiska kustība, nākamās paaudzes tā ietekmējusi daudz plašāk – modinājusi cīņai par latviešu tiesībām, cēlusi pašapziņu, veicinājusi izglītības un kordziedāšanas attīstību. Mūzikai hernhūtiešu dzīvē bija liela nozīme, dziedāšana papildināja teju visus pasākumus, viņi paši arī spēlēja mūzikas instrumentus. Hernhūtieši izdeva iespiestas dziesmu grāmatas, dziesmas izplatījās arī rokrakstos. Tās bija vācu brāļu tulkotas vai sacerētas, ar laiku dziesmas sāka sacerēt arī latviešu hernhūtieši. Populārākais garīgo dziesmu autors 19. gs. bija Georgs Heinrihs Loskīls (1740–1814), ap kura personību centrēts bija arī pasākums "Pieminot Loskīlu. Hernhūtiešu dziesmu vakars".


Pasākuma programmu veidoja Dr. philol. Paula Daijas ievadvārdi, Jāņa Krēsliņa dzejoļa "Pieminot Juri Indriķi Loskīlu" (1973) lasījums aktiera Jāņa Kroņa izpildījumā, Dr. philol. Māras Grudules priekšlasījums ""Mēs šeitan esam viesi…". Ieskats Georga Heinriha Loskīla dzīvē un darbos" un hernhūtiešu dziesmu koncerts mūziķu Zanes Šmites un Ilzes Gruntes interpretācijā.

Māras Grudules priekšlasījums iepazīstināja ar Georga Heinriha Loskīla dzīves gājumu Kurzemē un citur pasaulē, kā arī ar viņa sakārtotajiem izdevumiem latviešu valodā, jo īpaši garīgajām dziesmām un to lomu latviešu dziesmu vēsturē. To noslēdza pāris komentāri Jāņa Krēsliņa dzejojumam "Pieminot Juri Indriķi Loskīlu".


Pasākuma formāts, kurā apvienojās koncerts, dzejas lasījums un akadēmisks priekšlasījums, ļāva hernhūtiešu dziesmu mantojumu gan izzināt, gan piedzīvot emocionāli.

LNB izstāde "Modināšana. Stāsts par hernhūtiešiem" norisinās cikla "Latviešu grāmatai 500" ietvaros un tajā pirmoreiz tik plaši eksponēts unikāls materiāls – hernhūtiešu rokraksti no LNB krājuma. 2017. gadā tie iekļauti UNESCO programmas "Pasaules atmiņa" Latvijas nacionālajā reģistrā. Izstādes satura un tekstu autori ir LNB vadošie pētnieki Dr. phil. Beata Paškevica un Dr. philol. Pauls Daija. Dizainu veidojušas Anete Krūmiņa un Madara Lesīte-Volmane. Projekta vadītājas: Inga Surgunte un Maija Treile. Izstādi papildina pasākumu programma – lasījumi, akadēmiskas sarunas un ekskursijas izstādes veidotāju vadībā. Izstāde skatāma LNB 5. stāva izstāžu zālē līdz 2023. gada 30. septembrim.


Pasākums notika Latviešu grāmatas piecsimtgadei veltītu lasījumu programmas ietvaros ar Kultūras ministrijas un Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu.


Izstāde tapusi Erasmus+ projekta "Kultūras mantojuma nākotne modernā Eiropā" ietvaros un Valsts pētījumu programmas "Latvijas mantojums un nākotnes izaicinājumi valsts ilgtspējai" projekta "Dokumentārā mantojuma izpētes nozīme, veidojot sinerģijas starp pētniecību un sabiedrību" (Nr. VPP-IZM-2018/1-0022) ietvaros ar Valsts kultūrkapitāla fonda un SIA "Rīgas meži" atbalstu.

Commentaires


bottom of page