2024. gada 4. septembrī plkst. 17.00–19.00 Latvijas Nacionālā bibliotēka (LNB) aicina uz diskusiju angļu valodā “Ebreju vēsturiskās preses digitālā atdzimšana” (korē, 11. stāvā).
Diskusijā par preses digitalizāciju, pētniecību un tehnoloģiju radītajiem izaicinājumiem/ iespējām piedalīsies: Lara Lempertiene (Lietuvas Nacionālā bibliotēka), Ejals Millers (Izraēlas Nacionālā bibliotēka), Līva Vē (LNB), žurnālists Raimonds Kaže un Iļja Ļenskis (muzejs “Ebreji Latvijā”). Raimonds Kaže dalīsies pieredzē par ebreju futbola vēstures pētniecību 20. gadsimta 20. un 30. gados, izmantojot preses avotus.
Vairāk par projektu un notikušajiem pasākumiem:
2022. gadā Latvijas Nacionālā bibliotēka uzsāka Latvijā izdotās ebreju preses digitalizāciju, pateicoties Izraēlas Nacionālās bibliotēkas (INB) un fonda Rothschild Hanadiv Europe finansiālam atbalstam. Pēdējo trīs gadu laikā digitālajās kolekcijās periodika.lv un Historical Jewish Press ir nodrošināta piekļuve jau vairāk nekā 50 000 lappusēm no LNB krājuma. Šie materiāli iekļauj ikdienas un nedēļas avīzes, kā arī humoristiskus un literāros kultūras izdevumus jidišā, vācu un krievu valodās.
Izmantojot optiskos teksta atpazīšanas rīkus un mašīntulkošanu, šis saturs ir pieejams pat tiem lasītājiem, kuri nepārvalda jidišu, tādējādi atklājot aizraujošu ieskatu Latvijas starpkaru sabiedrībā. Ebreju prese un izdevējdarbība veido nozīmīgu grāmatniecības daļu, kas ir būtiska izpratnes veidošanā par starpkaru sabiedrības daudzveidību. Jidiša preses pētniekus sagaida jaunas atklāsmes, tostarp iespēja kontekstualizēt jau zināmus faktus ne tikai par ebreju kultūru, bet arī dažādu kopienu dzīvi un mijiedarbību Latvijā.
Diskusija par ebreju izdevējdarbības vēsturi Latvijā aizsākās jau 2022. gadā, kad LNB apmeklēja INB direktors Orens Veinbergs (Oren Weinberg) un Historical Jewish Press projektu vadītājs Ejals Millers (Eyal Miller). Ejals Millers uzstājās ar lekciju “Kopienu pieminēšana, izmantojot vēsturisku presi” (“Commemorating Communities Through Historical Press”).
2023. gadā LNB notikumu ciklā “Latviešu grāmatai 500” Iļja Ļenskis sniedza priekšlasījumu “Ebreju grāmatniecība Rīgā (1910-1940): ieskats”, savukārt Kim? Laikmetīgā mākslas centra organizētā simpozija “Nēsājamā atmiņa un ķermeņa tehnikas” laikā notika saruna “Vai grāmata var būt lieu de mémoire?”. Sarunas dalībnieki bija Gustavs Strenga, Austra Aizpuriete un Iļja Ļenskis.
Pasākuma darba valoda: angļu. Iepriekšēja pieteikšanās, aizpildot pieteikumu: https://forms.gle/CYeSQSbXK5ntMP1Y8
Informācija par diskusijas dalībniekiem:
Dr. Lara Lempertiene (Lara Lempertienė) ir Martīna Mažvīda Lietuvas Nacionālās bibliotēkas (MMLNB) Jūdaikas pētniecības centra vadītāja un Jūdaikas kolekcijas kuratore. L. Lempertiene absolvēja Viļņas Universitāti un ir studējusi Jeruzalemes Ebreju universitātē, kā arī stažējusies Oksfordā. 2000. gadā viņa aizstāvēja doktora disertāciju “Rabīniskā ekseģēze tradicionālās ebreju izglītības kontekstā Lietuvas lielkņazistē”. Viņas pētnieciskās intereses saistītas ar Eiropas un Lietuvas ebreju vēsturi, bet pašreizējā galvenā pētniecības interese saistīta ar MMLNB manuskriptu kolekcijas pētniecību.
Ejals Millers (Eyal Miller) ir Izraēlas Nacionālās bibliotēkas digitālās bibliotēkas Historical Jewish Press projektu vadītājs.
Ilja Ļenskis ir muzeja “Ebreji Latvijā” direktors, Starptautiskās muzeju padomes–Latvija (ICOM Latvia) valdes loceklis un Starptautiskās Holokausta alianses (IHRA) Latvijas delegācijas vadītājs. I. Ļenskis absolvēja LU Vēstures un filozofijas fakultāti. Viņa pētnieciskās intereses saistās ar Latvijas ebreju vēsturi, jo īpaši – apgaismības periodu un ebreju kopienas modernizāciju, kā arī Holokausta piemiņai veltītiem jautājumiem. Viņš ir vairāku grāmatu zinātniskais redaktors (“Neighborship Lost: Jews in Cultural Memory of Contemporary Latgale”, 2013/2018; “Holocaust Commemoration in Latvia in the Course of Time, 1945-2015”, 2017.), kā arī vairāku rakstu autors izdevumam Handbuch des Antisemitismus. Judenfeindschaft in Geschichte und Gegenwart un Latvijas Nacionālajai enciklopēdijai.
Raimonds Kaže ir žurnālists un Latvijas sporta vēstures pētnieks. Viņš ir grāmatas “Futbols Smiltenē: no Meistera līdz Rullim” (2022) autors.
Līva Vē strādā LNB Nozaru Literatūras centrā un ir viena no Latvijas ebreju preses digitalizācijas projekta iniciatorēm. Viņa absolvēja Sorbonas Universitātes Filozofijas fakultāti. L. Vē interešu lokā ir Latvijas ebreju kopienas vēsture, kā arī Francijas agrīno Viduslaiku vēsture.
Papildu informācija:Līva Vē
Nozaru informācijas eksperte
Nozaru literatūras centrs, Jesajas Berlina Humanitāro un sociālo zinātņu lasītava
Latvijas Nacionālā bibliotēka
E-pasts: liva.ve@lnb.lv
Comments