Cēsu muzeja simtgadei veltīta izstāde “Cēluma simtā satikšanās. No Vidzemes muižām līdz Cēsu muzejam” ciklā “Latviešu grāmatai 500”

patricijaimsa
27. maijs
Lasīts 3 min

Updated: 3. jūn.

Šogad aprit 100 gadi, kopš dibināts Cēsu muzejs. Izstāde “Cēluma simtā satikšanās. No Vidzemes muižām līdz Cēsu muzejam” ļaus ielūkoties muzeja veidošanās un attīstības sākumposmā, kad tā krājuma pamatus veidoja kādreizējo muižu, biedrību un iestāžu sabiedriskās un privātās kolekcijas.

Izstāde iekārtota Jaunās pils trīs telpās – 4. stāva izstāžu zālē, pils apakšējā bibliotēkā un augšējā bibliotēkā.

Izstāde veidota kopā ar Latvijas Nacionālo bibliotēku notikumu ciklā “Latviešu grāmatai 500” un apmeklētājiem būs skatāma no 30. maija.

Pirms 100 gadiem, 1925. gada 29. maijā, durvis apmeklētājiem vēra Latviešu senatnes pētītāju biedrības Cēsu nodaļas Vēsturiskais muzejs. Muzeju iesvētīja mācītājs Jānis Sanders (1858–1951) un Cēsu Svētā Jāņa baznīcā par godu muzeja dibināšanai un atvēršanai notika svētku dievkalpojums. Muzeja dibinātāju kodolu veidoja Cēsu skolotāji, un par tā pirmo pārzini ievēlēja Latviešu senatnes pētītāju biedrības Cēsu nodaļas priekšsēdētāju, Cēsu Bērzaines Valsts vidusskolas dabaszinību skolotāju, vairāku mācību grāmatu autoru Kārli Ašmani (1876–1943).

Muzeja dibināšanai un krājuma veidošanai ir vairāku desmitu gadu ilga priekšvēsture. Cēsīs senākā muzeja vārds saistās ar “bruņniecības muzeja” pastāvēšanu, par kura “atdabūšanas jautājumu” sprieda Latviešu senatnes pētītāju biedrības Cēsu nodaļas kopsapulces dalībnieki jau 1925. gada 24. janvārī. Ar “bruņniecības muzeju” bija jāsaprot 1909. gadā dibinātās vācbaltiešu “Cēsu Dzimtenes pētīšanas biedrības” muzejs (Museum des Gesellschaft für Heimatkunde Wenden). Likvidējoties biedrībai 1925. gadā, daļa tās muzeja priekšmetu nonāca jaundibinātajā muzejā Cēsīs, bet lielāko biedrības kolekcijas daļu aizveda uz Latvijas Valsts bibliotēku (pašlaik Latvijas Nacionālā bibliotēka) Rīgā. Izstādē abu šo saglabāto kolekciju priekšmeti atkal satiksies stāstā par Cēsu un tuvākās apkārtnes muižu kultūras vērtībām, grāmatu un citu priekšmetu likteņiem pagātnē un mūsdienās.

Izstādē atklāti ar Cēsu apkārtni saistīti Vidzemes muižās glabāto vēsturisko kolekciju stāsti par Bauņu, Jāņamuižas, Kārļu, Ruckas, Ungurmuižas, Vecates, Veselavas muižā, Cēsu pilsmuižā, Mazstraupes un Lielstraupes pilī krātajām vērtībām un pieredzi, kurus kopā īpaši savij Cēsu pilsmuižas fon Zīversu dzimtas piederīgo ietekme un likteņi. Stāsti, kas raksturo kādreizējo īpašnieku pasaules uzskatus, lasīšanas paradumus un noteiktu kultūrtelpu dažādos laikmetos Cēsu apkārtnē.

Viena no lielākajām Vidzemes muižu bibliotēkām atradās tieši Cēsu Jaunajā pilī, kuru no 18. gs. beigām ar lielu rūpību veidoja Cēsu pilsmuižas grāfu fon Zīversu dzimtas pārstāvji. Cēsu muzejā ir izdevies saglabāt tikai dažus bijušās pilsmuižas bibliotēkas eksemplārus, jo Pirmā pasaules kara un Latvijas Neatkarības kara laikā bibliotēkas grāmatu kolekcijas tika izlaupītas un izvestas. Tikai pateicoties rūpīgi veiktajai Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma izpētei, izstādē Cēsu muzeja bibliotēkas telpas vēsturiskajā skapī uz izstādes laiku atgriezīsies turpat simts saglabājušos grāmatu eksemplāru ar grāfu fon Zīversu autogrāfiem un ierakstiem, grāmatu etiķetēm, uz kurām ir norādes par katras konkrētās grāmatas glabāšanas vietu. Blakus grāmatu sējumiem izstādes apmeklētāji pirmo reizi varēs aplūkot bibliotēkas krājumā saglabāto Cēsu pils bibliotēkas grāmatu sarakstu par Livonijas vēsturi un arī Cēsu muzejā saglabāto pilsmuižas grāfa Emanuela fon Zīversa (1848–1919) ceļojumu albumu, kurā ievietoti gan paša grāfa zīmējumi, gan arī apceļoto Eiropas kultūras pieminekļu litogrāfijas.

“Laikā, kad visa Latvija 2025. gadā atzīmē arī “Latviešu grāmatai 500”, Cēsu muzejs iekļuvis izredzēto kārtā – vienlaikus svinot simtgadi, centrā kā galveno objektu izvirzījis grāmatu visās tās nozīmēs un izpausmēs, aizraujoši atklājot tās ietekmi uz procesiem sabiedrībā. Izstāde kalpo kā pateicība ikvienai personībai, kas cauri laikmetiem atstājusi paliekošas pēdas un pienesumu muzeja vēsturē,” tā par Cēsu muzejā veidoto izstādi raksta tās autore Latvijas Nacionālās bibliotēkas Letonikas un Baltijas centra vadītāja zinātņu doktore (Ph. D.) Kristīne Zaļuma.

Aicinām cēsiniekus, pilsētas un novada iedzīvotājus un viesus apmeklēt Cēsu muzeja simtgadei veltīto izstādi, skatīties, klausīties un iesaistīties izstādes aktivitātēs!

Kuratore: Kristīne Zaļuma, Latvijas Nacionālā bibliotēka

Māksliniece: Dace Džeriņa

Izstādes projekta vadītāja: Vija Rozentāle, Cēsu muzejs

Cēsu muzejs pateicas par sniegto atbalstu izstādes sagatavošanā –

Latvijas Nacionālajai bibliotēkai, LNA Valsts kinofotofonodokumentu arhīvam, LNA Latvijas Valsts arhīvam, LNA Latvijas Valsts vēstures arhīvam, Latvijas Nacionālajam vēstures muzejam, Rīgas vēstures un kuģniecības muzejam, Rundāles pils muzejam, Latvijas Kara muzejam, Valmieras muzejam, Mārburgas foto arhīvam, Stāmerienas pilij, Lielvircavas muižai, Kārļu muižai.